mizantropija
mizantropija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mizantropija | mizantropijas |
| Ģen. | mizantropijas | mizantropiju |
| Dat. | mizantropijai | mizantropijām |
| Akuz. | mizantropiju | mizantropijas |
| Lok. | mizantropijā | mizantropijās |
Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izplatīta un arī neslēpta homofobija un mizantropija izpildvaras un likumdevēju vidū to pierāda visai uzskatāmi.
- Līdz 17 gadu vecumam zēnam diagnosticē nemieru, nepārliecinātību par sevi, bezatbildību, mizantropiju, traucējumus dzimumu apzināšanās jautājumos;
- Tas bija brūns kā aizpērnējā lapa, lunkans un garens kā ūdele, bet viņa raksturā varēja sajust aktīvas mizantropijas notis.
- Maksis, gluži kā inficējies ar Tada drūmo mizantropiju, aizvizināja meiču līdz pilsētas centram un, atvadīdamies nemaz nenoskūpstījis, izlaida ielas vidū.
- Vērojams, ka šie nelādzīgie pieredzējumi pedagoģiskajā laukā smagi ietekmēja Jēkabsona īpatno raksturu: turpmāko viņa mūža daļu apzīmogo arvien dziļāka vientulība un mizantropija.