mirulis
mirulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirulis | miruļi |
| Ģen. | miruļa | miruļu |
| Dat. | mirulim | miruļiem |
| Akuz. | miruli | miruļus |
| Lok. | mirulī | miruļos |
Vārgulis, mirējs; mironis.
Avoti: ME