Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
miroņkauls
miroņkauls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.miroņkaulsmiroņkauli
Ģen.miroņkaulamiroņkaulu
Dat.miroņkaulammiroņkauliem
Akuz.miroņkaulumiroņkaulus
Lok.miroņkaulāmiroņkaulos
1.novecojis Artrīts, špats (parasti zirgiem).
2.apvidvārds Sacietējums, izaugums uz kaula.
Avoti: LLVV, MalV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tev - spārnu vēdas, mums - sasmakuši miroņkauli.
  • Rokas atdusējās uz bālganam miroņkaulam līdzīgās stūres.
  • Pats jau kūli miroņkaulus.
  • Cilvēkkauli, miroņkauli,
  • Ja zirgam kājā iemeties miroņkauls , tad tas pēc saules jāapspaida ar sakarsētu arkla vērstavu