Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
mirklīgs
mirklīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.mirklīgsmirklīgi
Ģen.mirklīgamirklīgu
Dat.mirklīgammirklīgiem
Akuz.mirklīgumirklīgus
Lok.mirklīgāmirklīgos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
mirklīgamirklīgas
mirklīgasmirklīgu
mirklīgaimirklīgām
mirklīgumirklīgas
mirklīgāmirklīgās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.mirklīgaismirklīgie
Ģen.mirklīgāmirklīgo
Dat.mirklīgajammirklīgajiem
Akuz.mirklīgomirklīgos
Lok.mirklīgajāmirklīgajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
mirklīgāmirklīgās
mirklīgāsmirklīgo
mirklīgajaimirklīgajām
mirklīgomirklīgās
mirklīgajāmirklīgajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mirklīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
Saistītās nozīmesacumirklīgs, zibsnīgs, ultraīslaicīgs.
Sinonīmi
Gradācijas jēdzienu grupa
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Man liekas, viņš ir pamanījis mirklīgo kavēšanos un mani vēro.
  • Bet mirklīgajā atpazīšanaszibsnī garām braucošajā mašīnā pagriezu galvu uz to pusi.
  • Fragmentāro un mirklīgo kompozīcijas likumsakarībās jau uzstājīgi ienes fotogrāfija, fotogrāfiskais princips.
  • Tas bija pravietisks paredzējums, mirklīga savas turpmākās dzīves kontemplācija.
  • Mani pārņēma mirklīgs reibonis, kad iedomājos par jaunu sākumu.