mirklīgs
Lietojuma biežums :
mirklīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mirklīgs | mirklīgi |
Ģen. | mirklīga | mirklīgu |
Dat. | mirklīgam | mirklīgiem |
Akuz. | mirklīgu | mirklīgus |
Lok. | mirklīgā | mirklīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mirklīga | mirklīgas |
mirklīgas | mirklīgu |
mirklīgai | mirklīgām |
mirklīgu | mirklīgas |
mirklīgā | mirklīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mirklīgais | mirklīgie |
Ģen. | mirklīgā | mirklīgo |
Dat. | mirklīgajam | mirklīgajiem |
Akuz. | mirklīgo | mirklīgos |
Lok. | mirklīgajā | mirklīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mirklīgā | mirklīgās |
mirklīgās | mirklīgo |
mirklīgajai | mirklīgajām |
mirklīgo | mirklīgās |
mirklīgajā | mirklīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mirklīgi apstākļa vārds
Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
Saistītās nozīmeszibsnīgs, ultraīslaicīgs, acumirklīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ultraīslaicīgs1 — Tāds, kas norisinās ļoti īsu laika sprīdi.
acumirklīgs1 — Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
momentāns1 — Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
Gradācijas jēdzienu grupa
mirklīgs1 — Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
ultraīslaicīgs1 — Tāds, kas norisinās ļoti īsu laika sprīdi.
acumirklīgs1 — Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
momentāns1 — Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
īslaicīgs1 — Tāds, kas ilgst samērā nelielu laika posmu.
zibenīgs1 — Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man liekas, viņš ir pamanījis mirklīgo kavēšanos un mani vēro.
- Bet mirklīgajā atpazīšanaszibsnī garām braucošajā mašīnā pagriezu galvu uz to pusi.
- Fragmentāro un mirklīgo kompozīcijas likumsakarībās jau uzstājīgi ienes fotogrāfija, fotogrāfiskais princips.
- Tas bija pravietisks paredzējums, mirklīga savas turpmākās dzīves kontemplācija.
- Mani pārņēma mirklīgs reibonis, kad iedomājos par jaunu sākumu.