mirklīgs
Lietojuma biežums :
mirklīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mirklīgs | mirklīgi |
| Ģen. | mirklīga | mirklīgu |
| Dat. | mirklīgam | mirklīgiem |
| Akuz. | mirklīgu | mirklīgus |
| Lok. | mirklīgā | mirklīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mirklīga | mirklīgas |
| mirklīgas | mirklīgu |
| mirklīgai | mirklīgām |
| mirklīgu | mirklīgas |
| mirklīgā | mirklīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mirklīgais | mirklīgie |
| Ģen. | mirklīgā | mirklīgo |
| Dat. | mirklīgajam | mirklīgajiem |
| Akuz. | mirklīgo | mirklīgos |
| Lok. | mirklīgajā | mirklīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mirklīgā | mirklīgās |
| mirklīgās | mirklīgo |
| mirklīgajai | mirklīgajām |
| mirklīgo | mirklīgās |
| mirklīgajā | mirklīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mirklīgi apstākļa vārds
Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man liekas, viņš ir pamanījis mirklīgo kavēšanos un mani vēro.
- Bet mirklīgajā atpazīšanaszibsnī garām braucošajā mašīnā pagriezu galvu uz to pusi.
- Fragmentāro un mirklīgo kompozīcijas likumsakarībās jau uzstājīgi ienes fotogrāfija, fotogrāfiskais princips.
- Tas bija pravietisks paredzējums, mirklīga savas turpmākās dzīves kontemplācija.
- Mani pārņēma mirklīgs reibonis, kad iedomājos par jaunu sākumu.