miga1
miga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miga | migas |
| Ģen. | migas | migu |
| Dat. | migai | migām |
| Akuz. | migu | migas |
| Lok. | migā | migās |
1.Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
2.sarunvaloda Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgi bariņš no migām izlīdušu ieziemiešu pa smiltiņām slinki dzenā futbolbumbu.
- Ģimene mazuļiem no flīsa strēmelēm izveidoja migu, ko novietoja viesistabā.
- Rau – murkšķis Čau jau iekārtojis siltu migu savai sievai Rasmai.
- Izrādās, vilks savā migā nenokārtojas, viņš ir jāizliek ārā.
- Puscūcim miga iztīrīta, govij pilns aizgalds ar svaiga āboliņa pļāvumu.