mierināt
mierināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mierinu | mierinām | mierināju | mierinājām | mierināšu | mierināsim |
| 2. pers. | mierini | mierināt | mierināji | mierinājāt | mierināsi | mierināsiet, mierināsit |
| 3. pers. | mierina | mierināja | mierinās | |||
Pavēles izteiksme: mierini (vsk. 2. pers.), mieriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mierinot (tag.), mierināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mierinātu
Vajadzības izteiksme: jāmierina
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir grūti atrast vārdus, kā mierināt ar vēzi slimus cilvēkus.
- Grišins toreiz policijas vārdā mierināja sabiedrību - nekāda maniaka Rīgā nav.
- Tāpat arī saimniekiem nevajadzētu bažīties, ja kaķis nevēlas tikt mierināts.
- Ārsts un personāls mierināja, ka darīšot visu, ko varēs.
- Mierina tikai viens – izglītības ministri mums mainās vidēji reizi gadā.