mierīgums
mierīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mierīgums | mierīgumi |
| Ģen. | mierīguma | mierīgumu |
| Dat. | mierīgumam | mierīgumiem |
| Akuz. | mierīgumu | mierīgumus |
| Lok. | mierīgumā | mierīgumos |
1.Vispārināta īpašība → mierīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → mierīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → mierīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → mierīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → mierīgs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Silvija: - Ar mierīgumu gan ir tā, kā ir.
- Visi elementi tiek veidoti tā, lai cilvēks varētu izbaudīt mierīgumu
- Viņš rada atbrīvotības atmosfēru, piespiežot mūs atgriezties ierastajā lidmašīnas salona mierīgumā.
- Viņa mīlēja viņa mierīgumu un vienprātību, un arī neparedzamību.
- Jānis: – Nu, tas man arī ir ticis – tas mierīgums.