miķelītis
miķelītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miķelītis | miķelīši |
| Ģen. | miķelīša | miķelīšu |
| Dat. | miķelītim | miķelīšiem |
| Akuz. | miķelīti | miķelīšus |
| Lok. | miķelītī | miķelīšos |
1.Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
2.Tīruma pēterene ("Knautia arvensis").
Avoti: Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņu mājās gaida vecākie brāļi – septiņgadīgais Edijs un divgadīgais Miķelītis.
- Baraba gaidīja kādu, kas saņems zilos miķelīšus ar balto papīru.
- Viņam vienmēr bija baltā papīra tūtā iesaiņots pušķis ar ziliem miķelīšiem.
- Viņš kādu gaidīja, jo rokās bija kupls pušķis ar miķelīšiem.
- — Kādam taču jāpasargā labas meitenes no uzmācīgiem zilo miķelīšu piegādātājiem...