Miķelītis
Miķelītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Miķelītis | Miķelīši |
| Ģen. | Miķelīša | Miķelīšu |
| Dat. | Miķelītim | Miķelīšiem |
| Akuz. | Miķelīti | Miķelīšus |
| Lok. | Miķelītī | Miķelīšos |
1.Dem. → Miķelis.
2.Miegs (bērnu valodā).
Stabili vārdu savienojumiMiķelītis nāk.
- Miķelītis nāk idioma — saka par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs
Avoti: ME