mestrs
mestrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mestrs | mestri |
| Ģen. | mestra | mestru |
| Dat. | mestram | mestriem |
| Akuz. | mestru | mestrus |
| Lok. | mestrā | mestros |
Parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpat uzstādīta mestra kapa plāksne ( 3.6. att.: 1).
- Pilī bijusi milzīga zāle ar Livonijas ordeņa mestru ģerboņiem un portretiem.
- Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers kļuva par pirmo Livonijas vietvaldi.
- Topošā mestra vecāki bija vietējie Vestfālenes muižnieki Bertolds un Gosteke Lape.
- 1480. gadā mestra Bernda no Borhas mēģinājums ieņemt Pleskavu cieta neveiksmi.