mesties
mesties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | metos | metamies | metos | metāmies | metīšos | metīsimies |
| 2. pers. | meties | metaties | meties | metāties | metīsies | metīsieties, metīsities |
| 3. pers. | metas | metās | metīsies | |||
Pavēles izteiksme: meties (vsk. 2. pers.), metieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: metoties (tag.), metīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mestos
Vajadzības izteiksme: jāmetas
1.Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) – par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.lieto: reti Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
2.Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
2.1.Sēsties (kur, uz kā u. tml.) – par kukaiņiem, putniem.
2.2.Strauji sisties, triekties (pret ko).
3.Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
Stabili vārdu savienojumiMesties skriet; laisties skriet.
- Mesties skriet; laisties skriet kolokācija — sākt skriet
3.1.Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
Stabili vārdu savienojumiMesties starpā.
- Mesties starpā frazēma — iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
4.Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
4.1.Skarties (pie kā, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumiKājas nemetas pie zemes.
- Kājas nemetas pie zemes — kājas nesniedzas līdz zemei
4.2.sarunvaloda; kopā ar: "uz" Interesēties (par ko); nodarboties (ar ko).
6.parasti formā: trešā persona Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) – par kājām.
6.1.Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
6.2.Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
6.3.Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
7.parasti formā: trešā persona Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
8.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) – parasti par parādībām dabā.
8.1.Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) – par ķermeni, tā daļām.
8.2.Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
Stabili vārdu savienojumiMetas ap dūšu; kļūst ap dūšu; ir ap dūšu.
- Metas ap dūšu; kļūst ap dūšu; ir ap dūšu; tiek ap dūšu sarunvaloda, frazēma — rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta
9.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
9.1.Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
10.parasti formā: trešā persona Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
11.kopā ar: apģērba gabala nosaukums Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
Stabili vārdu savienojumiMesties nost. Mesties plikam.
- Mesties nost frazēma — ģērbties nost
- Mesties plikam frazēma — ģērbt nost visu apģērbu
12.apvidvārds Uzdoties (par kaut ko).
Stabili vārdu savienojumiKa nemetas. Kļūt par karstu; tikt par karstu; tapt par karstu; samesties par karstu.
- Ka nemetas sarunvaloda, idioma — saka, ja kas izdodas, notiek viegli, ātri, ja teiktajam var droši ticēt
- Kļūt par karstu; tikt par karstu; tapt par karstu; samesties par karstu; mesties par karstu; palikt par karstu idioma — nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā
- Krist ap kaklu; mesties ap kaklu; krist kaklā; mesties kaklā; ķerties kaklā; ķerties ap kaklu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja2. Izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku3. Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu
- Krist ceļos; krist uz ceļiem; mesties ceļos; mesties uz ceļiem; nomesties ceļos; nomesties uz ceļiem idioma — 1. Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā)2. Ļoti pazemīgi lūgt3. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu)
- Likties darbā; mesties darbā — sākt enerģiski strādāt
- Lūpa metas līka sarunvaloda — saka, ja (kāds) gatavojas raudāt
- Mesties (kāda) apkampienos — 1. kolokācija Ļaut (kādam) sevi strauji apskaut2. idioma Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai
- Mesties ar galvu sienā; mesties ar galvu mūrī; mesties ar pieri sienā; mesties ar pieri mūrī; mesties vai ar galvu sienā; mesties vai ar galvu mūrī; mesties vai ar pieri sienā; mesties vai ar pieri mūrī idioma — mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu
- Mesties kopā frazēma — apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
- Mesties kūkumā; mest kūkumu; mest kupri frazēma — liekt muguru
- Mesties no vienas galējības otrā frazēma — pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli
- Mesties ragos; krist ragos sarunvaloda, idioma — 1. Uzbrukt, arī kauties2. Strīdēties, apstrīdēt (ko)
- Mesties uz vienu roku frazēma — apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
- Mesties virsū — 1. Strauji, arī pēkšņi uzbrukt2. Asi pārmest, asi nosodīt3. Strauji sākt darīt (ko)
- Metas priecīgi ap sirdi; sirds metas viegla; metas viegli ap sirdi frazēma — saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums
- Mēle metas; mēle mežģījas; mēle pinas idioma — saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā frazēma — saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma)
- Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi idioma — saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs
- Zaļš gar acīm griežas; zaļš gar acīm kļūst; zaļš ap acīm griežas; zaļš ap acīm skrien; zaļš ap acīm šķīst; zaļš ap acīm metas; zaļš gar acīm metas; zaļš gar acīm skrien; zaļš gar acīm šķīst; tumšs gar acīm kļūst; tumšs gar acīm metas; tumšs gar acīm šķīst; tumšs gar acīm griežas; melns gar acīm kļūst; melns ap acīm šķīst; melns ap acīm metas; melns ap acīm skrien; melns ap acīm griežas; melns gar acīm metas; melns gar acīm šķīst; melns gar acīm skrien; melns ap acīm griežas; melns ap acīm skrien; melns gar acīm griežas; raibs gar acīm kļūst; raibs gar acīm skrien; raibs gar acīm šķīst; raibs priekš acīm metas; raibs metas acu priekšā; raibs gar acīm metas; raibs ap acīm šķīst; raibs ap acīm metas; raibs griežas acu priekšā; raibs gar acīm griežas; raibs ap acīm griežas; raibs priekš acīm griežas; zils un zaļš gar acīm kļūst; zils un zaļš priekš acīm griežas; zils un zaļš ap acīm griežas; zils un zaļš priekš acīm metas; zils un zaļš metas acu priekšā; zils un zaļš ap acīm skrien; zils un zaļš ap acīm metas; zils un zaļš gar acīm metas; zils un zaļš ap acīm griežas; zils un zaļš gar acīm skrien; zils un zaļš gar acīm griežas; zils un zaļš griežas acu priekšā; zils un zaļš priekš acīm skrien; zils un zaļš priekš acīm šķīst; zils un zaļš gar acīm šķīst; zils gar acīm kļūst; zils gar acīm metas; zils gar acīm griežas; zils gar acīm šķīst; zaļš un sarkans gar acīm šķīst; zaļš un sarkans gar acīm kļūst; zaļš un sarkans gar acīm metas; zaļš un sarkans gar acīm griežas sarunvaloda, idioma — 1. Saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums2. Savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku
Avoti: LLVV, KnG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitenes saderinātais neaizstāv nabaga plenci, bet Jakubovskis metās to aizstāvēt.
- Meitenes saderinātais neaizstāv nabaga plenci, bet Jakubovskis metas to aizstāvēt.
- Noteikti nedrīkst pagriezt muguru un mesties bēgt,” brīdina Ozoliņš.
- Komandu, kuras spēlētāji metas zem ripām," piebilda Pavlovs.
- Pie sievietes bija ieradušies ciemiņi, un viņi metās pakaļ zaglim.