mehānicisms
mehānicisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mehānicisms | mehānicismi |
| Ģen. | mehānicisma | mehānicismu |
| Dat. | mehānicismam | mehānicismiem |
| Akuz. | mehānicismu | mehānicismus |
| Lok. | mehānicismā | mehānicismos |
Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
Avoti: SV99