meditēt
meditēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | meditēju | meditējam | meditēju | meditējām | meditēšu | meditēsim |
| 2. pers. | meditē | meditējat | meditēji | meditējāt | meditēsi | meditēsiet, meditēsit |
| 3. pers. | meditē | meditēja | meditēs | |||
Pavēles izteiksme: meditē (vsk. 2. pers.), meditējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: meditējot (tag.), meditēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: meditētu
Vajadzības izteiksme: jāmeditē
Dziļi pārdomāt, apcerēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šie drosminieki, vienatnē meditēdami, tā pavada visu savu mūžu.
- Es vienlaikus gan meditēju, gan spēlējos, gan cīnos!"
- Ļoti daudz lasīju un meditēju, lai labāk izprastu saņemto informāciju.
- Skaistās vasaras dienās iespējams atpūsties vai meditēt starp gleznām gleznā vidē.
- Šeit pienākoties meditēt un izpildīt daudz slepeno rituālu un ziedojumu Ugunij.