mēdīt
mēdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mēdu | mēdām | mēdīju | mēdījām | mēdīšu | mēdīsim |
| 2. pers. | mēdi | mēdāt | mēdīji | mēdījāt | mēdīsi | mēdīsiet, mēdīsit |
| 3. pers. | mēda | mēdīja | mēdīs | |||
Pavēles izteiksme: mēdi (vsk. 2. pers.), mēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mēdot (tag.), mēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mēdītu
Vajadzības izteiksme: jāmēda
1.Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puika un meitene sēž zemē un mēda skatītājus.
- Un, kad nācu no būdas ārā, abi bērni mēdošā balsī reizē noskandēja:
- – Gribu zināt, gribu zināt, – mēdīja Gints, – tad ej skolā arī vasarā!
- Kā mēdošā šarādē.
- Es neklausīju mātei, mēdīju viņas dziedātās dziesmas.