mežainums
Lietojuma biežums :
mežainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
1.1.Meža platība procentos no attiecīgās teritorijas kopplatības.
Avoti: LLVV, LxE
Korpusa piemēri