maucis
maucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maucis | mauči |
| Ģen. | mauča | mauču |
| Dat. | maucim | maučiem |
| Akuz. | mauci | maučus |
| Lok. | maucī | maučos |
Ierīce zābaku novilkšanai.
Avoti: KiV, TlV