marlēt
Lietojuma biežums :
marlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | marlēju | marlējam | marlēju | marlējām | marlēšu | marlēsim |
2. pers. | marlē | marlējat | marlēji | marlējāt | marlēsi | marlēsiet, marlēsit |
3. pers. | marlē | marlēja | marlēs |
Pavēles izteiksme: marlē (vsk. 2. pers.), marlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: marlējot (tag.), marlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: marlētu
Vajadzības izteiksme: jāmarlē
Tīt (buras malā iešūtu metāla trosi) ar auklu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad sagāzu smalkā sietā ( var arī marlē), notecināju.
- Pēc karsēšanas biezpiena masu saliek samitrinātā drāniņā vai marlē, nosien un noslogo.
- Savukārt Londonas Universitātes koledžas Eiropas politikas eksperts Filips Marlē
- Tikko vecmāmiņa izkāš biezpienu, pakar to notecināties, tā marlē caurums, biezpiens nozagts.
- Ūdenī saslapinātu olu apber ar putraimiem, ietin sīpolu mizās un tad – marlē, apsien ar diegu un liek vārīties katlā kopā ar sīpolu mizām.”