marķīzs
marķīzs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | marķīzs | marķīzi |
| Ģen. | marķīza | marķīzu |
| Dat. | marķīzam | marķīziem |
| Akuz. | marķīzu | marķīzus |
| Lok. | marķīzā | marķīzos |
1.vēsturisks Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
2.Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
3.vēsturisks Markgrāfs (Karolingu impērijā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smalkajam marķīzam no Francijas arī būs savs kalps – mazs pīrādziņš.
- 1781. gada 19. oktobrī kapitulē marķīza Čārlza Kornvolisa vadītā britu armija.
- Franču rakstnieks Donasjēns Alfonss Fransuā de Sads jeb marķīzs de Sads
- Karavadžo bija Fermo Merīzi, Karavadžo marķīza arhitekta, dēls.
- polinēzieši sasniedza Kuka salas, Taiti, Tuamotu salas un Marķīza salas.