maldīt1
maldīt 3. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | maldu | maldām | maldīju | maldījām | maldīšu | maldīsim |
| 2. pers. | maldi | maldāt | maldīji | maldījāt | maldīsi | maldīsiet, maldīsit |
| 3. pers. | malda | maldīja | maldīs | |||
Pavēles izteiksme: maldi (vsk. 2. pers.), maldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: maldot (tag.), maldīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: maldītu
Vajadzības izteiksme: jāmalda
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir īpašs dzīvesveids - es ieradumu un maldu mezglu atraisīšana.
- Kamēr Malda vēl skaitījās precēta sieva, kā uzburts aicināja uz satikšanos.
- Ka jau pirmajā reizē būs tāds birums, uz to Malda necerēja.
- Varbūt es nebūtu sastapusi arī Elīzu Kroni, Kārli Vecbaštiku un Maldu?
- Malda nez kāpēc atkal koši nosarkst un iedur skatienu grīdā.