maldīgums
maldīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | maldīgums | maldīgumi |
Ģen. | maldīguma | maldīgumu |
Dat. | maldīgumam | maldīgumiem |
Akuz. | maldīgumu | maldīgumus |
Lok. | maldīgumā | maldīgumos |
Vispārināta īpašība → maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laulību terapijas procesā bieži vien tiek atklāts šo pieņēmumu, ilūziju un fantāziju maldīgums vai tikai daļēja atbilstība realitātei.
- Viņa apgalvoja, ka minētās iekārtas esot solītas kā panaceja, tādējādi paužot, ka tagad atklājoties šādu solījumu maldīgums.
- Apstrīdot vispārzināmo faktu un pierādot uzskatu maldīgumu, var secināt, ka iepriekšējais uzskats par noteiktu vispārzināmu faktu ir bijis nepatiess.
- Ļoti iespējams, ka jau sen esi informēta par šī mīta maldīgumu un atļaujies kombinēt šķietami nesavienojamas faktūras apavus un aksesuārus.
- Dzīvojot Romā, viņam nostiprinājās pārliecība par maniheisma maldīgumu, tāpēc Augustīns pievērsās skeptiķu filozofijai, kas iesaka par visu šaubīties.