makrosociolingvistika
makrosociolingvistika joma: valodniecība
Sociolingvistikas apakšnozare, kurā pēta valodas funkcionēšanu lielā valodas kolektīvā un valodas un kolektīva savstarpējo mijiedarbību (attiecības starp valodu un sabiedrību).
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ņemot vērā sociolingvistikas zinātnes nozaru iedalījumu, pētījums veikts makrosociolingvistikas līmenī.
- Pētījums ir veikts vienā no sociolingvistikas apakšnozarēm – makrosociolingvistikā, ko praksē bieži vien sauc arī par valodas politiku ( Druviete 2010, 212).
- Jāatzīmē, ka ne vienmēr visi iegūtie dati būs salīdzināmi visā respondentu kopā, kas makrosociolingvistikas pētījumos nav primārais, ja ir jānoskaidro visi iespējamie, piemēram, lingvistisko attieksmju varianti konkrētā situācijā.
- Iegūtie dati analizēti valodas politikas kontekstā, izvirzot un klasificējot tos aspektus, kas atklāj, pirmkārt, valodas un migrācijas saistību makrosociolingvistikas līmenī, otrkārt, valodas politikas īstenošanā būtiskos elementus migrācijas kontekstā.
- Pirmais dalījumu mikro- un makrosociolingvistikā izveidoja viens no sociolingvistikas klasiķiem Dž. Fišmens 20. gs. 60. un 70. gados ( piem., Fishman 1970, 51 u. c.), un tas ir balstīts pētniecības jautājumos un mērķos, arī metožu izmantojumā.