makrosistēma
Lietojuma biežums :
makrosistēma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | makrosistēma | makrosistēmas |
| Ģen. | makrosistēmas | makrosistēmu |
| Dat. | makrosistēmai | makrosistēmām |
| Akuz. | makrosistēmu | makrosistēmas |
| Lok. | makrosistēmā | makrosistēmās |
1.joma: fizika Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
2.Liela sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi.
Stabili vārdu savienojumiSociālā makrosistēma.
Stabili vārdu savienojumi
Sociālā makrosistēma vārdkoptermins — liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā.
Avoti: SV99, SdtV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērna mijiedarbībā ar sociālo vidi tiek iekļauti diferencēti vides raksturotāji– mikrosistēma, mezosistēma, ekosistēma, makrosistēma un hronosistēma – , kurām katrai ir sava nozīme un iespējas bērna sociālajā adaptēšanā un bērna attīstībā veselumā.
- Pievēršoties minētajiem organizatoriskajiem procesiem, pirmkārt, ir jāņem vērā, ka sabiedrība ir makrosistēma, ko raksturo tās apakšsistēmu vienota mērķorientācija, integritāte, ko nodrošina kopīgas funkcijas un elementu savstarpējas mijiedarbības mehānisms, sistēmu organiskais vai summārais raksturs atkarībā no to elementu apvienošanas veida, jaunu dominējošu integratīvu sistēmu īpašību rašanās, sistēmu hierarhiskums.
- Dzīves kvalitātes pētnieks, psiholoģijas profesors Roberts Čaloks ( Robert L. Schalock) uzsver, ka nav iespējams nošķirt cilvēku no viņa vides, un tāpēc dzīves kvalitātes rezultātu mērījumi un pielietojums parasti saistās ar sistēmas perspektīvas izmantojumu, kas ietver izpratni par uzvedību un rezultātiem no personas un ģimenes ( mikrosistēma), kopienas, kā arī pakalpojumu vai atbalsta programmu ( mezosistēma) un sabiedrības vai plašākas kultūras ( makrosistēma) perspektīvas.
- Savu izvēli viņš skaidro ar to, ka jaunā disciplīna pēta vairāku apakšsistēmu kopīgu darbību, kuru rezultātā makrosistēmas līmenī rodas struktūra un tai atbilstoša funkcionēšana.
- Modelis ir balstīts Urija Bronfenbrennera ( Urie Bronfenbrenner) ekoloģiskajā teorijā par indivīda attīstību sociālajā vidē jeb ekoloģiskajā sistēmā, kuru veido piecas apakšsistēmas: mikrosistēma, mezosistēma, ekosistēma, makrosistēma, ( Bronfenbrenner, 1977) un hronosistēma ( Bronfenbrenner, 1986).