maiseklis
maiseklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maiseklis | maisekļi |
| Ģen. | maisekļa | maisekļu |
| Dat. | maiseklim | maisekļiem |
| Akuz. | maisekli | maisekļus |
| Lok. | maiseklī | maisekļos |
1.Tas (priekšmets), ar ko maisa (piemēram, vielu).
2.novecojis Piejaukums, maisījums.
3.apvidvārds Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
4.apvidvārds Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
Avoti: LLVV, ViV