mais
Lietojuma biežums :
mais apvidvārds
Kukurūza (“Zea mays”).
Avoti: Aug2
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- aber", " но", " but", " mais"...
- mais d?
- šīs pārtikušo slimības, sabeigtu kāju, un viņš vēl noteica mais quelle panache, lai arī puse viesu nemaz nesaprata, ko viņš ar to gribējis teikt, bet, tā kā Uršule vēl no klostera laikiem atcerējās dažus vārdus franciski, tad šis dižmanis, aizdodams Birontam klusas dusmas, nopļāpāja ar Uršuli visu vakaru un arī pie galda lika viņai sēsties sev pie labās rokas.
- Bet tolaik viņu mocīja vientulība – Bironts dienas vadīja ar lielkancleru Pacu, viņa – ar abiem bērniem, un tikai retumis, pavisam reti viņai izdevās iziet ļaudīs, taču, kad viņu beidzot stādīja priekšā visugaišajai kanclerienes kundzei Klārai Izabellai Pacienei, viss mainījās, tas notika Dovspudā, un tā francūziete jau tajā pašā vakarā viņu atcerējās un pamāja, venez-ici, ma pettite, asseyez-vous, mais dites-moi...
- Un viņa gaišība kunigaitis Boguslavs Radvila, ja tik bija viesistabā un dzirdēja, smējās un teica mais quelle double entendre, un reiz viņš, smiedamies par Uršules jokiem, it kā sāka glāstīt mazo sunīti, kas sēdēja viņai klēpī, bet patiesībā viņa roka brunču ielocēs sameklēja viņas pirkstus, un viņa zināja, ko tādas zīmes grib vēstīt, un Bironts to pamanīja un tagad jau noskaitās pavisam nopietni, lai arī nekā nopietna jau tur nebija, tikai tas suniskais, glāstošais slima, novecojuša vīrieša skatiens un baudkārs pirkstu pieskāriens viņas rokai, palicis atmiņā kā gaisīgs, netverams memento, ko viņas jaunībai dāvājis viens no gadsimta dižākajiem augstmaņiem, kurš, starp citu, tā gada pēdējā dienā nomira, taču, vēl dzīvs būdams, viņa gaišība lielākoties tikai smējās un pārējiem atlika vien piebalsot, un jā, Norvaišu Uršule Birontiene Karaļaučos mirdzēt mirdzēja, viņi abi tur spoži staroja un visus žilbināja, viņus visur aicināja, jo, lai ietu kur iedami, šie smalkie klaidoņi, šis bagātais pa pusei trimdinieks un no klostera izzagtā bijusī novice, viņa sieva, sev līdzi atnesa neizskaidrojamu vieglprātīgas un nevērīgas izšķērdības, smieklu, svaiguma un – kas visdīvainākais, jo viņi taču bija precēts pāris, – arī nesaprotamu divdomības un grēcīguma noskaņu, un tas atstāja iespaidu Karaļauču dižmaņu viesistabās.