mīts1
mīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīts | mīti |
| Ģen. | mīta | mītu |
| Dat. | mītam | mītiem |
| Akuz. | mītu | mītus |
| Lok. | mītā | mītos |
1.Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
2.Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl arvien ir dzivs mīts par skolotāju kū vienīgo informācijas avotu.
- Vissenākie mīti norāda, ka ģeogrāfiskas pārmaiņas vidē ir cilvēka rokudarbs.
- Vērtējums galvenokārt pievēršas leģitimācijas funkcijai, kas kopīga mītam un metavēstījumam.
- Mīta vēstījuma analīzē turpretim jāņem vērā objektam piedēvētas nozīmes un asociācijas.
- Iespējams, tā ir Svētā Grāla mīta kontekstā visbiežāk pieminātā organizācija.