mīkstulīgums
mīkstulīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstulīgums | mīkstulīgumi |
| Ģen. | mīkstulīguma | mīkstulīgumu |
| Dat. | mīkstulīgumam | mīkstulīgumiem |
| Akuz. | mīkstulīgumu | mīkstulīgumus |
| Lok. | mīkstulīgumā | mīkstulīgumos |
Avoti: LLVV