mīžka
mīžka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mīžka | mīžkas |
Ģen. | mīžkas | mīžku |
Dat. | mīžkai | mīžkām |
Akuz. | mīžku | mīžkas |
Lok. | mīžkā | mīžkās |
1.Tas (tā), kas bieži urinē.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas guļasvietā urinē.
2.Iesauka (meitenei).
2.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
3.vulgārisms Sievišķais dzimumorgāns.
Avoti: SiV, ViV