mārks1
mārks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mārks | mārki |
| Ģen. | mārka | mārku |
| Dat. | mārkam | mārkiem |
| Akuz. | mārku | mārkus |
| Lok. | mārkā | mārkos |
1.Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
Stabili vārdu savienojumi(Slapjš) kā no mārka (izvilkts). Mārka aļeri.
- (Slapjš) kā no mārka (izvilkts) sarunvaloda, frazēma — ļoti slapjš; izmircis
- Mārka aļeri apvidvārds, taksons — purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
- Mārks, ne cilvēks idioma — saka par dzērāju; saka par piedzērušu cilvēku
- Pazust kā mārkā frazēma — pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
- Pilnā kā mārks sarunvaloda, frazēma — ļoti apreibis, piedzēries
- Pilns kā mārks sarunvaloda, frazēma — 1. Ļoti pilns2. Ļoti apreibis, piedzēries
- Slapjš kā mārks sarunvaloda, frazēma — ļoti slapjš; izmircis
2.apvidvārds Purvs, zema vieta.
3.apvidvārds Maldinātājs gars.
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad vajadzētu ugunsdzēšanas nolūkos izdzert kādu mārku kefīra un tad kārtīgi izgulēties.
- Vienrīt atrod mārkā, visi domā — būs beigts.
- 1999.gadā muzeja teritorijā bijušie linu mārki tika pārveidoti par dīķi, izveidoja saliņu.
- Daudzi linus audzēja savām vajadzībām, mērcēja mārkos, kulstīja, vērpa un auda.
- Ja agrāk tā bija Rīgas mārka, tad tagad par to tika noteikts dālderis.