māņkājiņa
māņkājiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māņkājiņa | māņkājiņas |
| Ģen. | māņkājiņas | māņkājiņu |
| Dat. | māņkājiņai | māņkājiņām |
| Akuz. | māņkājiņu | māņkājiņas |
| Lok. | māņkājiņā | māņkājiņās |
Citoplazmas izaugums – kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raksturīga šī tipa organismu pazīme ir pārvietošanās ar māņkājiņām vai vicām.
- Šādas foraminīferām raksturīgās māņkājiņas sauc par rizopodijām.
- Amēbas izveidotās māņkājiņas apņem ceļā sastapto barības objektu un pēc tam, saplūstot kopā, medījumu ieslēdz citoplazmā.
- Dažas sugas ar māņkājiņu palīdzību satver un piesaista ( aglutinē) ārējam skeletam smilšu graudus, gliemju čaulu daļiņas vai citus sīkus svešķermeņus.
- Protisti spēj pārvietoties ar māņkājiņu, vicu vai skropstiņu palīdzību, kā arī reaģē uz dažādiem kairinājumiem ( fototakse, hemotakse, termotakse u.c.).