māņi
mānis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mānis | māņi |
Ģen. | māņa | māņu |
Dat. | mānim | māņiem |
Akuz. | māni | māņus |
Lok. | mānī | māņos |
1.Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
Stabili vārdu savienojumiTukši māņi, arī tukšs māns.
- Tukši māņi, arī tukšs māns sarunvaloda, idioma — nepatiesība
3.Tas, kas nav īsts, patiess; šķitumi, vīzijas; arī spoki, rēgi.
3.1.Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
4.Līdzekļi buršanai, riebšanai; arī buršana, riebšana.
5.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas ir paredzēts kāda maldināšanai (parasti sporta spēlē).
6.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis; joma: medniecība Tāds, kas noder dzīvnieku pievilināšanai.
Avoti: LLVV