līkņāties
Lietojuma biežums :
līkņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | līkņājos | līkņājamies | līkņājos | līkņājāmies | līkņāšos | līkņāsimies |
2. pers. | līkņājies | līkņājaties | līkņājies | līkņājāties | līkņāsies | līkņāsieties, līkņāsities |
3. pers. | līkņājas | līkņājās | līkņāsies |
Pavēles izteiksme: līkņājies (vsk. 2. pers.), līkņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: līkņājoties (tag.), līkņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: līkņātos
Vajadzības izteiksme: jālīkņājas
Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai šur tur kāda vecenīte līkņājas pielijušās kartupeļu vagās.
- Minētās kotedžas ir vairākas vienādas sašķiebušās privātmājas, ap kurām līkņājas pavecākas sievietes, bet pagalmos rej dusmīgi suņi.
- Rīt varbūt viņa atkal līkņāsies kartupeļu vagas galā un domās par kādu dzejas rindu, ko paņēmusi sev līdz.
- Un vēl joprojām tikai vīrieši ir spodrinātāji, vienīgi vīrieši sēž pastieptu kāju un ļauj, lai ap to līkņājas un strādā.
- Pieri savilcis, tāds šausminās par katru atsperu bultas iegrabēšanos, ceļā vairākkārt apstājas un līkņājas gar mašīnu pārbaudīt, vai tikai nav atrāvies izpūtējs.