luteklītis
luteklītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | luteklītis | luteklīši |
| Ģen. | luteklīša | luteklīšu |
| Dat. | luteklītim | luteklīšiem |
| Akuz. | luteklīti | luteklīšus |
| Lok. | luteklītī | luteklīšos |
Dem. → luteklis.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ģimenē aug mazais luteklītis Pauls, kuram pavisam drīz būs 10 mēneši.
- – Blem-blem-blem-blem, – ar mēli un pirkstu arhibīskapam piebalsoja viņa sārtvaidzis luteklītis Kaspars.
- , „ Sveicieni tavam jaunajam prieka luteklītim...
- Visu luteklītis ir trīs gadus vecais Roberts.
- Tagad uzņēmējas rūpju bērns un mazākais luteklītis ir viņas un vīra bizness " PICA RĪGA".