lutēcijs
lutēcijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | lutēcijs | lutēciji |
Ģen. | lutēcija | lutēciju |
Dat. | lutēcijam | lutēcijiem |
Akuz. | lutēciju | lutēcijus |
Lok. | lutēcijā | lutēcijos |
Lu saīsinājums[i1 ]
Ķīmiskais elements – lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa – 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
Avoti: LLVV, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lutēciju varētu lietot par katalizatoru ( ja tas nebūtu tik dārgs).
- Dabā ir sastopami divi lutēcija izotopi: Lu un Lu.
- 1953. gadā pirmo reizi lutēcijs tika iegūts nosacīti tīrā veidā.
- Tūlijs parasti ir kopā ar tādiem ķīmiskajiem elementiem kā iterbiju un lutēciju.
- Lutēcijs ir sudrabaini balts, korozijas izturīgs metāls.