lupināt
lupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lupinu | lupinām | lupināju | lupinājām | lupināšu | lupināsim |
| 2. pers. | lupini | lupināt | lupināji | lupinājāt | lupināsi | lupināsiet, lupināsit |
| 3. pers. | lupina | lupināja | lupinās | |||
Pavēles izteiksme: lupini (vsk. 2. pers.), lupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lupinot (tag.), lupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lupinātu
Vajadzības izteiksme: jālupina
1.Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
1.1.Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
1.2.Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
2.apvidvārds Meklēt, plūkt.
3.lieto: reti Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
4.sarunvaloda Skatīties, bolīties.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kritiskā acs atgriezās savā vietā, pirksti lupināja galdiņa negludumus.
- No rītiem ar kaulainiem pirkstiem lupinu nost rozīnes no apkaltušā kliņģera.
- Īpaši tauste: aizskart krūmu, sajust akmens virsmu, lupināt mizu.
- Viņa sāka lupināt no ģerānijām nokaltušos stiebrus.
- Kāds cits labprātāk lupina pupas.