lupatlasis
lupatlasis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lupatlasis | lupatlaši |
| Ģen. | lupatlaša | lupatlašu |
| Dat. | lupatlasim | lupatlašiem |
| Akuz. | lupatlasi | lupatlašus |
| Lok. | lupatlasī | lupatlašos |
lupatlase sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lupatlase | lupatlases |
| Ģen. | lupatlases | lupatlašu |
| Dat. | lupatlasei | lupatlasēm |
| Akuz. | lupatlasi | lupatlases |
| Lok. | lupatlasē | lupatlasēs |
1.Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
1.1.Cilvēks, kurš vāc atkritumus.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Paej nost, mērkaķi, tu vanckars tāds, politiskais lupatlasis!
- Mūsu virsniekiem nebūtu jāgandē armijas gods, staigājot kā lupatlašiem.
- Tā gadās, bet mani aizvainoja šāds lupatlaša prieks.
- Bet lupatlaši, lai jau viņi božas!
- Elkones tagad varēja redzēt tikai pie lupatlašiem.