luncināties
luncināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | luncinos | luncināmies | luncinājos | luncinājāmies | luncināšos | luncināsimies |
| 2. pers. | luncinies | luncināties | luncinājies | luncinājāties | luncināsies | luncināsieties, luncināsities |
| 3. pers. | luncinās | luncinājās | luncināsies | |||
Pavēles izteiksme: luncinies (vsk. 2. pers.), luncinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: luncinoties (tag.), luncināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: luncinātos
Vajadzības izteiksme: jāluncinās
1.parasti formā: trešā persona Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
1.1.Kustēties, lēkāt, luncinot asti (parasti par suni).
1.2.Glausties klāt (parasti par suni).
2.sarunvaloda Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
2.1.sarunvaloda Parādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa mēle bija izkārusies, un aste luncinājās uz abām pusēm.
- Aste luncinoties pauda, ka viņš joprojām priecājas par dzīvi.
- Jācer, ka arī spalvas spīdēs un aste luncināsies.
- — Laikam esat pavisam zemu kritis, ja spējat sevi piespiest tā luncināties.
- Bet astīte sparīgi luncinājās, un sārtā mēlīte enerģiski darbojās ap manu plaukstu.