lucītis
lucītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lucītis | lucīši |
| Ģen. | lucīša | lucīšu |
| Dat. | lucītim | lucīšiem |
| Akuz. | lucīti | lucīšus |
| Lok. | lucītī | lucīšos |
1.formā: daudzskaitlis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Zoarcidae"), ~50 ģinšu, ~200 sugu.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Zoarces"), no kuras Baltijas jūrā konstatēta 1 suga.
3.Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums – līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var zvejot zandartus, brekšus, salakas, lucīšus, zušus, taimiņus.
- Tie jau tagad iekļūst reņģu stāvvados un lucīšu murdos.
- Torīt vīriem bija veicies, lucīšu murdus velkot.
- Pavasarī Irbes šaurumā neliela skaitā mītošie deviņadatu stagars un lucītis bija tieši konkurenti par zooplanktonu.
- Jāņu laikā Melluži joprojām smaržo pēc zemenēm, jasmīniem un žāvētiem lucīšiem.