lokatīvs
lokatīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lokatīvs | lokatīvi |
| Ģen. | lokatīva | lokatīvu |
| Dat. | lokatīvam | lokatīviem |
| Akuz. | lokatīvu | lokatīvus |
| Lok. | lokatīvā | lokatīvos |
lok. saīsinājums
Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , kas ir viens no 6 lokatīva locījumiem igauņu valodā, redzama tās aglutinatīvā daba:
- Lokatīva formas atveidei latviešu zīmju valodā lieto norādošo zīmi ( MEITENE SKOLA-IEKŠĀ ( meitene skolā)).
- Senpersiešu valodā izšķir nominatīvu, ģenitīvu, datīvu, akuzatīvu, instrumentāli, ablatīvu, lokatīvu un vokatīvu.
- Pakāpeniski attīstījusies virsrakstu konstrukcija, kurā substantīvs tiek postpozitīvi papildināts ar atkarīgo komponentu lokatīvā ( N+ NLok.)
- 1961. gadā iznākušajā monogrāfijā „ Slāvu valodu lokatīvs” ( " Локатив в славянских языках") plaši izmantoti arī baltu valodu dotumi.