ložņa
ložņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ložņa | ložņas |
Ģen. | ložņas | ložņu |
Dat. | ložņai | ložņām |
Akuz. | ložņu | ložņas |
Lok. | ložņā | ložņās |
ložņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ložņa | ložņas |
Ģen. | ložņas | ložņu |
Dat. | ložņam | ložņām |
Akuz. | ložņu | ložņas |
Lok. | ložņā | ložņās |
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
2.apvidvārds Smalks, vēja nests sniegs.
3.Savienojumā "mizu ložņa" – mizložņa.
4.Savienojumā "klinšu ložņa" – klinšložņa.
Avoti: LLVV, ME, ZvP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tā ir kā sieviete, kas noliekusies ložņā aiz raksta.
- Šis dzīvais skelets četrrāpus ložņā pa aploku un plakā zāli.
- – Tā, kāpēc tu te pa kluso ložņā apkārt, jaunkundz?
- Starpmatēriju šausmas, kas ložņā pa vietām, kurās nekam nevajadzētu eksistēt.
- Bet kurš normāls cilvēks celsies naktī un meklēs, kur tas grauzējs ložņā?!