ložņāt
ložņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ložņāju | ložņājam | ložņāju | ložņājām | ložņāšu | ložņāsim |
| 2. pers. | ložņā | ložņājat | ložņāji | ložņājāt | ložņāsi | ložņāsiet, ložņāsit |
| 3. pers. | ložņā | ložņāja | ložņās | |||
Pavēles izteiksme: ložņā (vsk. 2. pers.), ložņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ložņājot (tag.), ložņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ložņātu
Vajadzības izteiksme: jāložņā
1.parasti formā: trešā persona Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt1.
1.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) – par dzīvniekiem, kam ir kājas.
2.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) – par cilvēkiem; lodāt2.
2.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
2.2.Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
2.3.pārnestā nozīmē Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) – par pirkstiem, roku.
2.4.pārnestā nozīmē Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
3.parasti formā: trešā persona Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem); lodāt3.
3.1.Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
3.2.Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
3.3.Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) – par nepatīkamām sajūtām.
3.4.pārnestā nozīmē Pārņemt (kādu) – par psihiskiem stāvokļiem.
4.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
5.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša); joma: botānika Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamīns vēl izstaro siltumu, taču gar grīdu jau ložņā dzestrums.
- Bet es gulēju kā nosists, kad turpat mežā ložņāja ienaidnieks...
- Es redzu viņu tajā garajā, ēnainajā alejā ložņājam šurpu turpu.
- Meklējot čūsku, nereti gadoties ložņāt pagrabā gar siltuma caurulēm.
- Abām ogas aug uz ložņājošām stīgām, kas iespiežas sūnās.