liegties
liegties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | liedzos | liedzamies | liedzos | liedzāmies | liegšos | liegsimies |
| 2. pers. | liedzies | liedzaties | liedzies | liedzāties | liegsies | liegsieties, liegsities |
| 3. pers. | liedzas | liedzās | liegsies | |||
Pavēles izteiksme: liedzies (vsk. 2. pers.), liedzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: liedzoties (tag.), liegšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: liegtos
Vajadzības izteiksme: jāliedzas
1.Atteikties (ko darīt).
2.Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesa, ja viņiem vaicā pašiem, visi kā viens liedzas.
- Reanimatologs gan neliedzas, ka sadzīvē ar viņu Dacei neesot viegli.
- Viņš ieradās tāds jauns, izskatīgs un neliegšos – iekārojams vīrietis.
- Un mana patikšana viennozīmīgi ir arī ziņkāre, ko tur liegties.
- Ko tur liegties, viņu sāka iekārot, aicināt un lenkt.