liegt
liegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | liedzu | liedzam | liedzu | liedzām | liegšu | liegsim |
| 2. pers. | liedz | liedzat | liedzi | liedzāt | liegsi | liegsiet, liegsit |
| 3. pers. | liedz | liedza | liegs | |||
Pavēles izteiksme: liedz (vsk. 2. pers.), liedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: liedzot (tag.), liegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: liegtu
Vajadzības izteiksme: jāliedz
1.Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atteikt.
1.1.Noliegt, neatzīt.
1.2.Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
2.Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
2.1.Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
3.novecojis Neļaut precēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgā piederība Lielajai ģildei kopš 18. gadsimta vidus viņiem tika liegta.
- , ja pats laiks sevi liedz atklāt kā doto nemainīgo mainību?
- Pēc attiecīgo normu integrēšanas Eiropas Savienības tiesībās šī iespēja ir liegta.
- Minētais neliedz pieteikuma iesniedzējam pretendēt uz kompensācijas saņemšanu par morālo kaitējumu.
- M. Pellegrini tika liegta iespēja iepazīties ar pilno Romas Rotas spriedumu.