leņķmērs joma: būvniecība
leņķmērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | leņķmērs | leņķmēri |
Ģen. | leņķmēra | leņķmēru |
Dat. | leņķmēram | leņķmēriem |
Akuz. | leņķmēru | leņķmērus |
Lok. | leņķmērā | leņķmēros |
Mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ar arhitektu darba rīkiem – cirkuli, trīsstūri, lineālu, leņķmēru.
- Tērauda stīpu ķivere pārsegta ar zilu-sudraba grīsti, ap kaklu sudraba ķēde ar sarkanu ķetnu krustu, kleinodā sudraba lejupvērsts leņķmērs, ko krusto tāds pats apvērsts cirkulis.
- 5.4. marķēšanas, leņķmēru un tālmēru radiobākas;
- 11.9. leņķmēri;
- Leņķmēra zvaigznāju 17. gadsimtā izveidoja Nikolā Lakaijs.