lēņot
lēņot 2. konjugācijas darbības vārds; vēsturisks, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lēņoju | lēņojam | lēņoju | lēņojām | lēņošu | lēņosim |
| 2. pers. | lēņo | lēņojat | lēņoji | lēņojāt | lēņosi | lēņosiet, lēņosit |
| 3. pers. | lēņo | lēņoja | lēņos | |||
Pavēles izteiksme: lēņo (vsk. 2. pers.), lēņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lēņojot (tag.), lēņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lēņotu
Vajadzības izteiksme: jālēņo
Dot par lēni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Otrkārt, vasaļu karaspēka veidošana, lēņojot zemes un pilis vācu bruņiniekiem, sākot ar Ikšķiles un Lielvārdes piļu izlēņošanu[6] jau 1201.g. Treškārt, tā kā abi pirmie ceļi maz apmierināja, 1202.g. Alberta palīgs Teodorihs, acīmredzot ar bīskapa ziņu un varbūt pat pēc viņa iniciatīvas, dibināja garīgu bruņinieku ordeni - Kristus bruņinieku brāļus, ko pazīstam kā Zobenbrāļu ordeni.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.