lempis
lempis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lempis | lempji |
| Ģen. | lempja | lempju |
| Dat. | lempim | lempjiem |
| Akuz. | lempi | lempjus |
| Lok. | lempī | lempjos |
lempe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lempe | lempes |
| Ģen. | lempes | lempju |
| Dat. | lempei | lempēm |
| Akuz. | lempi | lempes |
| Lok. | lempē | lempēs |
Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī persona, šis prasto ļaužu lempis, viņu nekad nesaprastu.
- Smalka zobenu un vēdekļu cīņas māksla tam milzu lempim neko nevarēs padarīt.
- – Madeira ir pilsēta, neizglītotais lempi, – čukstus atbildēja Saavedra.
- – Es ar šo neskoloto lempi vēl mazliet pakavēšu laiku.
- Viņa joprojām smaida, bet tu stāvi kā lempis.