lempība
Lietojuma biežums :
lempība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lempība | lempības |
| Ģen. | lempības | lempību |
| Dat. | lempībai | lempībām |
| Akuz. | lempību | lempības |
| Lok. | lempībā | lempībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Še savas lempības smagsvarībā parādās sekls “ mākslas” jēdziens, kam svešs jebkurš tehnisks apsvērums un kas līdz ar jaunās tehnikas provocējošo parādīšanos jūt nākam savas beigas.
- Kad lielkunigaitis Vītenis jāja garām Nevēžes tornim, kur burvji vienā mierā kurināja ugunskuru dieviem, viņš nenocietās un uzkāpa augšā, un sāka tos burvjus mācīt, kā tā uguntiņa kurināma, kā likt malku, lai tā skaistāk gailētu un lai vējš to nenopūstu; burvji pieklājīgi nostūma Vīteni no torņa, it kā netīšām, un pēc tam visādos veidos atvainojās, bet Vītenis jau arī neko pārāk nedusmojās par viņu lempību un pamācīja, ka to torni vajag apjozt ar skaistu sētiņu.
- Asistents, kas nepārtraukti nogrēkojas ar savu lempību, nolaidību, kuras vārds ir grēks.
- Ja runājam līdzībās: Vienalga, vai es pakrītu savas lempības vai ārpus manas varas esošu apstākļu dēļ, ceļos augšā es pats saviem spēkiem.
- Jā, tieši tā, un tāpēc poļi savā pamatā ir ļoti " greizsirdīgi" uz tiem, kuri savas lempības vai nezināšanas vai vnk blatošanas dēļ svešā vietā rīta sastrēgumstundā ieņem nepareizu pozīciju un tad tur kko kkur mēģina līst.