legāts1
legāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | legāts | legāti |
| Ģen. | legāta | legātu |
| Dat. | legātam | legātiem |
| Akuz. | legātu | legātus |
| Lok. | legātā | legātos |
1.Pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
2.vēsturisks Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā).
3.vēsturisks Karavadoņa palīgs (senajā Romā republikas vēlākajā periodā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1226. gadā Romas pāvesta legāts Vilhelms no Modenas nodibināja Siguldas draudzi.
- Legāts Posevino kategoriski pret to iebilda un krievi bija spiesti piekāpties.
- Romas pāvesta Gregora XIII legāts Ziemeļeiropā ( Zviedrijā un Maskavijā).
- Pāvests mēăināja virzīt notikumu gaitu Livonijā ar legāta institūcijas palīdzību.
- Nav īsti skaidrs, kāpēc legāts to nedarīja.