lecināt1
lecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lecinu | lecinām | lecināju | lecinājām | lecināšu | lecināsim |
| 2. pers. | lecini | lecināt | lecināji | lecinājāt | lecināsi | lecināsiet, lecināsit |
| 3. pers. | lecina | lecināja | lecinās | |||
Pavēles izteiksme: lecini (vsk. 2. pers.), leciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lecinot (tag.), lecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lecinātu
Vajadzības izteiksme: jālecina
Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 11.2.4. identifikācijas numurs vaisliniekam, ar kuru lecināta gaļas kaza;
- Nesenā ziņojumā ANO lecinājis, ka iedzīvotājiem aplenktajās teritorijās " strauji pasliktinās dzīves nosacījumi".
- Parēķināju, ka uz to laiku barokļi būs izauguši un cūkas arī var lecināt, sivēnus drīkstēs tirgot.
- Lai gan zirgaudzētavās parasti ķēves nelecina katru gadu, veselīgai, koptai ķēvei kumeļš var dzimt katru gadu.
- Lecinām uz ceļa.