laupītkāre
laupītkāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laupītkāre | laupītkāres |
| Ģen. | laupītkāres | laupītkāru |
| Dat. | laupītkārei | laupītkārēm |
| Akuz. | laupītkāri | laupītkāres |
| Lok. | laupītkārē | laupītkārēs |
Tieksme laupīt 1 (1); tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr , pārcietuši ugunsgrēkus , zemestrīces , klinšu nogruvumus , ienaidnieku laupītkāri , Delfi īsi pirms mūsu ēras sākuma bija spiesti padoties romiešiem un līdz ar kristietības izplatīšanos tika pamesti
- Tādā situācijā pamostas laupītkāre un visļaunākais cilvēka dabā.
- 23: 17), kas šķīsta biķera un šķīvja ārpusi, kamēr iekšpuse paliek laupītkāres un izlaidības pilna ( Mt.
- To galvenais mērķis bija iegūt brīvību, tomēr ik palaikam tie veica arī laupīšanas, jo daļēji viņus vadīja laupītkāre un atriebības alkas.
- Latvija ir tāda maza zeme Baltijas jūras austrumu krastā, kādreiz tai bez žēlastības pāri gāja dzelžos kalti bruņinieki, gan kavalērija, gan necilvēcības un laupītkāres pārņemtie karapūļi.