laupītājs
laupītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laupītājs | laupītāji |
| Ģen. | laupītāja | laupītāju |
| Dat. | laupītājam | laupītājiem |
| Akuz. | laupītāju | laupītājus |
| Lok. | laupītājā | laupītājos |
laupītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laupītāja | laupītājas |
| Ģen. | laupītājas | laupītāju |
| Dat. | laupītājai | laupītājām |
| Akuz. | laupītāju | laupītājas |
| Lok. | laupītājā | laupītājās |
Cilvēks, kas laupa 1 (1).
Stabili vārdu savienojumiJūras laupītājs.
- Jūras laupītājs kolokācija — cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja laupīšanas laikā nogalināts cilvēks, laupītāju soda ar sišanu krustā.
- Sākotnēji šķita, ka Lindseja laupītājus, iespējams, pat pazīst.
- Pagaidām neidentificētie laupītāji nolaupījuši naudu, bet tās apmērs tiek precizēts.
- Sievietei līdzi bijuši trīs lati, kurus tā arī atdevusi laupītājam.
- Tā vīnam nabadzeigam, bet viļteigam cylvākam palaimējas pirmajam nosist laupītāju.